
Dažreiz šķiet, ka drosmīgs cilvēks ne no kā nebaidās.
Taču tā nav gluži taisnība.
Uztraukties pirms pirmā treniņa, sacensībām vai jauna vingrinājuma ir pilnīgi dabiski.
Drosme nenozīmē baiļu neesamību.
Tā ir spēja spert pareizo soli arī tad, kad ir mazliet bail.
Piemēram, atzīties trenerim, ka kaut ko nesaproti. Palūgt palīdzību. Izmēģināt jaunu vingrinājumu trenera vadībā. Vai aizstāvēt cilvēku, kuram dara pāri.
Dažreiz visdrosmīgākais lēmums ir pateikt «nē» bīstamai idejai.
Džudo drosmei vienmēr jāiet kopā ar apdomību un rūpēm par drošību.

