Šis ir daiļliteratūras stāsts ar izdomātiem varoņiem. Notikumi nav kluba bērnu biogrāfija.
Lūkass apstājās pie zāles durvīm. Aiz tām kāds smējās, un pa tatami basām kājām skrēja bērni baltos kimono.
— Mammu, ja nu es neko neprotu?
Treneris pienāca iepazīties. Lūkass klusi nosauca savu vārdu un pajautāja, vai drīkst vispirms paskatīties.
— Paskaties. Kad gribēsi pamēģināt, pasaki.
Bērni mācījās noturēt līdzsvaru. Viens pēkšņi sāka vicināt rokas kā liels putns, un visi iesmējās. Arī Lūkass pasmaidīja. Izrādījās, te ne visiem viss sanāk ar pirmo reizi.
Pēc dažām minūtēm viņš pats piegāja pie trenera:
— Vai es arī drīkstu?
Treneris parādīja, kā sasveicināties ar partneri. Tad viņi kopā izmēģināja vienkāršu vingrinājumu. Lūkass sašūpojās, paspēra soli un mēģināja vēlreiz.
Pēc nodarbības mamma pajautāja, vai viņam patika.
— Vēl nezinu, — Lūkass godīgi atbildēja. — Bet nākamreiz es jau zināšu, kur jāiet.
