Šis ir daiļliteratūras stāsts ar izdomātiem varoņiem. Notikumi nav kluba bērnu biogrāfija.
Pēc cīņas Olivers sēdēja uz soliņa un skatījās uz savu jostu. Viņš bija iztēlojies, kā atnesīs mājās medaļu. Taču šodien medaļas nebija.
Tētis apsēdās blakus un pasniedza ūdens pudeli.
— Es gribēju uzvarēt, — teica Olivers.
— Zinu. Ir sāpīgi, kad ļoti centies, bet neizdodas.
Kādu brīdi viņi sēdēja klusējot. Tētis nestāstīja, kurš paņēmiens bija jāizmanto, un neteica, ka zaudējums ir nieks.
Vēlāk pienāca treneris. Viņš atgādināja par vienu brīdi, kas Oliveram izdevās, un piedāvāja pie pārējā atgriezties treniņā.
Olivers joprojām bija bēdīgs. Taču vairs nešķita, ka viena zaudēta cīņa izdzēsusi visu, ko viņš bija iemācījies.
Pa ceļam uz mājām viņš pajautāja:
— Kad mums ir nākamā nodarbība?
Tajā dienā Olivers atgriezās bez medaļas. Bet pēc dažām dienām atkal atnāca uz zāli — pie trenera, bērniem un vingrinājuma, ko gribēja izmēģināt vēlreiz.
